VIŅA VĒL IR TIK MAZA

Drauds, ka būs jādzemdē pirms laika bija jau kopš 32. nedēļas. Atceros, ka pirmā mana doma bija "kādas dzemdības viņa vēl ir tik maza". Iemesls šim pārdzīvojumam bija paaugstināts alats- toksisko vielu pilnīga neizvadīšanās no ķermeņa. Kas izpaužas kā nieze pa visu ķermeni. Raudājām abi ar vīru, jo sapratām kādas tam var būt sekas. Tiku ievietota slimnīcā, katru otro dienu asins analīzes. Meitiņas plaušas tika sagatavotas elpošanai. Katru dienu cēlāmies ar mērķi novilkt vēl dienu, nedēļu. Ideāli, ja līdz 37. Nedēļai. Mums izdevās!

Dienā dzēru 3 l ūdens, izvairījos no ēdieniem, kas dod slodzi aknām. Mana meitiņa pieteicās pati 29. decembrī un piedzima 35.nedēļās un 4 dienās. Svars 3,150 kg un garums 55cm. Bija problēmas ar ēšanu, viņai nebija spēka piecelties, lai paēstu, kur nu vēl lai zīstu no krūts. Reizēm tas prasīja pat stundu. Pirmajās trijās dienās meita svarā nokritās līdz 2.700 kg. Sākumā pat nesapratu, kas notiek. Pēc piecām dienām, kad devāmies mājās, bijām stingrā ārstu uzraudzībā. Likām modinātāju ik pēc 1.5h, lai pieceltu un pabarotu mazo. Pēc 2 mēnešiem viss nostājās savās vietās- meitas svars bija labs, apetīte arī, nu jau pati cēlās uz barošanu. Drīz jau mazajai būs 9 mēneši- aktīva , smaidīga un apaļīga mazulīte. Ir nedaudz manāms, ka viņa atpaliek attīstībā, vēlāk sāka sēdēt- stabili sēž no 8 mēnešiem, vēl tikai mācās rāpot. Bet tas izlīdzināšoties aptuveni 2 gadu vecumā.

MAMMA AGITA

atpakaļ uz Vecāku stāstiem..