Brālīti ir mūsu 3.mazulis, mājas ir vēl 2 vecākās māsas, bet diemžēl ar Kristenu mums jau grūtniecības laikā bija dažādi draudi- priekšguļoša placenta ( nosedz dzemdes kaklu) un tās dēļ vairākas bija asiņošana. Un 2.skrinigā diemžēl konstatēja iekšējo atvērumu un dz.kakla slēgtā daļa bija vien 2cm, sonografijas speciāliste teica 50uz50 vai izdosies nostaigāt pietiekami ilgi, lai mazo vispār mēģinātu glābt, jo bija vien nepilnas 22
nedēļa. Tad nu miera režīms un zāles un tikšanās ar ārstu turpmāk ik pa 2 nedēļām. Skaitīju dienas, tad nedēļas un 6.decembrī vakarā sākās kontrakcijas un tad nu devos uz dz.namu, mūsu uz reiz ielika dzemdību zālē un es teicu mazo pavadīja 3 laimigie 7- 7.decembrī 7.stāvā 7 dz.zālē. Dzemdību process sākumā bremzēja, bet beigas bija negaidīti straujš un 13.47 piedzima mūsu brašulis un visiem par pārsteigumu viņš pats ļoti labi elpoja, arī krūti zīda un visā visumā pilnīgi vesels mazulis. Pirmo diennakti mazais gan pavadīja bērnu māsu postenī siltajā gultiņā uz novērošanu, bet pēc tam jau bija kopā ar mani un 5. diena mūs palaida mājās- kas izrādās ir liels retums, kad tik maziņu palaiž mājās. Tie bija svētki.
Mazais svarā ņemas ļoti labi un uz 3.mēnešjubileju bija jau 5.55kg un 57cm. Ēd tikai krūti, labi čuč un nu jau daudz arī pļāpā
Gribēju tikai iedrošināt citus vecākus iedrošināt, ka var piedzimt arī vesels mazulis pirms laika.