TĪNA

Tīnai slimnīcā klājās labi. Paldies Dieviņam, nekādi sarežģījumi mums neradās, ātri vien no viena etapa nokļuvām otrā. Diezgan labi pieņēmās svarā, ātri apguvām prasmi ēst no pudelītes, un tiklīdz sasniedzām 2kg varējām doties mājās!

Šobrīd apmeklējam bērnudārzu, Tīnai ļoti patīk. Ļoti daudz un skaidri runājam teikumos, un uz visiem jautājumiem prot sniegt atbildi.

Mums, kā Tīnas vecākiem, šis viss posms bij kā pats lielākais dzīves pārbaidījums, jo nekad nevarējām iedomāties, ka mums meitiņa piedzims priekšlaicīgi. Nekad nebijām neko tādu dzirdējuši. Bet tiešām,liels paldies Dieviņam, kurš bij mums blakus šajā posmā, un lielu paldies mediķiem un mūsdienu tehnoloģijām! Es, kā Tīnas mamma, katru dienu biju kopā ar meitiņu slimnīcā, bet tētis meitiņu ieraudzīja tikai tad, kad Tīnu izrakstīja mājās, jo, diemžēl, esam no Madonas,un tētis nevarēja būt blakus ātrāk. Lai arī cik smieklīgi tas nebūtu, kad atvedām mājās Tīnu, lielā māsa nolika Tīnai blakus lellīti(baby born) un lellīte bij lielāka nekā Tīna!!! To mēs ar tēti vienmēr atcerēsimies, un pat lelle atstāts,lai, kad Tīna paaugas lielāka, varam parādīt un izstāstīt šo stāstu.

MĒS,UKRIJU ĢIMENE, NOVĒLAM IK VIENAM PRIEKŠLAIKUS DZIMUŠAJAM STIPRU VESELĪBU UN ĀTRU MĀJUPCEĻU, BET VECĀKIEM MILZUM LIELU IZTURĪBU ŠAJĀ LAIKĀ!